Publiskā ārtelpa kā sociālās atdzimšanas veicināšanas instruments

‘Radi Rīgu’ piedāvā dzirkstošas vīzijas Rīgas apkaimju atjaunošanai

Intensīvās apmācību programmas „Radi Rīgu” radošā komanda pagājušās nedēļas nogalē Rīgas Austrumu izpilddirekcijā pēc pusgada intensīva darba prezentēja līdz šim padarīto piecu Rīgas apkaimju – Āgenskalna, Bolderājas un Daugavgrīvas, Čiekurkalna, Ziepniekkalna un Krasta ielas teritorijas – attīstības vīzijas veidošanā.

Jau vēstīts, ka „Radi Rīgu” šī gada aprīlī izvēlējās piecas Rīgas apkaimes, lai pēc šo teritoriju padziļinātas izpētes izstrādātu atjaunošanas plānu un līdz 2014. gadam šajās teritorijās realizētu pilsētvides sakārtošanas projektus.

„Radi Rīgu” dalībnieku pirmais uzdevums bija meklēt tādas iedzīvotājiem stratēģiski svarīgas telpas apkaimēs, kas palīdzētu vides sociālajai atjaunotnei ne tikai punktveidā, bet būtu dzinējspēks kompleksai ilgtermiņa attīstībai un iedvesmotu iedzīvotājus iesaistīties savas apkaimes atdzimšanā, liktu sajusties atbildīgiem par vidi sev apkārt, kopā ar profesionāļiem meklētu iespējas ietekmēt sociālos procesus un notikumus.

Āgenskalna apkaime

Āgenskalna apkaimes radošā grupa iepazīstināja klausītājus ar detalizētu apkaimes analīzi, galvenokārt pievēršot uzmanību pilsētas zaļajai struktūrai, definējot iztrūkstošos posmus – ielas, kur nav koki, bet varētu būt, ielas, kur savulaik koki ir bijuši, bet laika gaitā izzuduši. Grupas dalībnieki vēlējās izcelt, ka jau šobrīd Āgenskalns ir viena no „zaļākajām” apkaimēm pilsētā, bet ir zudusi iespēja pārvietoties no vienas publiskās zaļās telpas uz otru pa zaļajiem koridoriem. Ik dienas pilsētas apstādījumu saglabāšanas komisijai ir jāpieņem lēmumi par tā saucamajiem kompensāciju kokiem, bet pilsētai trūkst globālas vīzijas, kur stādīt kokus, kur tas būtu akūti nepieciešams, uzskata radošā grupa.

Kā vienu no iespējamajiem stratēģiskajiem risinājumiem grupa vēlētos piedāvāt pašvaldībai izstrādāt ielu apstādījumu koncepciju. Āgenskalns kļūtu par pilotprojektu, kas piedāvātu iespējamo metodoloģoiju arī citām apkaimēm. Edgars Neilands (arborists, SIA „Labie koki”) uzsvēra: „Mēs nevaram iestādīt kokus un nerūpēties par tiem nākamos desmit gadus, vai mēs varam iedomāties situāciju, ja mēs skolā vienu gadu mācītos latviešu valodā, nākamo krievu valodā, bet trešo gadu ķīniešu valodā. Tāpat kā mums arī kokiem nepieciešama sistemātiska kopšana.”

Āgenskalna grupa vērtēja arī veloceliņu tīklu – gan esošo, gan plānoto, un piedāvāja vīziju, kā to paplašināt.

Savukārt apkaimes iedzīvotāju aptauja atklāja, ka apkaimē ir vairākas telpas, kas gaida renovāciju – Zasulauka stacijas apkārtne, Nometņu iela un apkaimes centrs – Āgenskalna tirgus ar laukumu, kas pašlaik pārvērties par stāvlaukumu, bet varētu atgūt pulcēšanās un notikumu telpas funkciju.

Āgenskalna grupa tālāk turpinās darbu tirgus apkaimē – šīs vietas izvēli noteica iedzīvotāju vairākums un, viņuprāt, tā ir pati svarīgākā vieta. Arī „Radi Rīgu” vadītāji un Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija atzīst, ka, tirgus laukumu attīstot kā gājējiem drošu un patīkamu vietu, ir potenciāls iedzīvināt visas apkaimes tālāku atjaunotni.

Bolderājas un Daugavgrīvas apkaime

 

 

 

 

 

Bolderājas un Daugavgrīvas radošā grupa meklēja abas apkaimes vienojošos elementus. Lai gan tās ir administratīvi un telpiski nodalītas, sociāli tās nevar sadalīt, uzskata radošā grupa. Līga Platais (arhitekte, SIA „Depo projekts”) norāda: „Rīga ir „zaļa”, bet mēs gribētu izcelt to, ka Rīga drīzāk ir „zila”. Diemžēl pilsētā pieeja ūdenim ir ļoti limitēta. Cilvēka dabā ir gribēt vairāk kā iespējams – iedzīvotājs grib piekļūt ūdenim.” Grupa arī atzīmē, ka nereti cilvēku priekšstati un aizspriedumi ir spēcīgāki nekā realitāte, piemēram, Jūrmala emocionāli ir tuvu Rīgai, bet Bolderāja tālu, lai gan laikā un telpā ir otrādi. Iedzīvotāji atzīst, ka Bolderāja ir ideāla vieta, kur dzīvot, bet, aptaujājot rīdziniekus ārpus apkaimes, cilvēki nealkst pārcelties turp uz dzīvi.

Abas apkaimes savā ziņā ir nodalītas no pilsētas ar ierobežotu pieeju – turp ved tikai divi autoceļi, apkaimēs vairs nevar nokļūt arī pa dzelzceļu vai upi. Lokāli tās sadala dzelzceļš un Buļļupe – ļoti spēcīgas ne tikai fiziskas, bet arī emocionālas robežas. Praktiski starp nosacīti četrām apkaimju daļām saiknes neeksistē.

Radošā grupa apkaimes sociālajā atdzīvināšanā izvirza mērķi uzlabot pieeju ūdenim un apkaimju savienojumus, atjaunojot iedzīvotājos „ūdens atmiņu” un parādot Rīgas iedzīvotājiem jaunas atpūtas iespējas. Grupas dalībnieki atzīst, ka apkaimēs ir daudz vietu, kas jāsakārto – koka arhitektūras mantojums, Daugavgrīvas cietoksnis, ielu segumi, centrālais laukums, taču grupas uzdevums ir izvēlēties vietu – publiski pieejamu ārtelpu -, kuras attīstība ietekmēs citas apkaimes teritorijas, veicinās abu apkaimju sadarbību un atbildību par vides kvalitāti.

Tāpēc grupa izvēlējusies strādāt ar dabas teritoriju – 14 hektārus lielu pussalu Buļļupes krastā jeb „Līču-loču parku”. Tā ir pašvaldībai piederoša zeme un applūstoša dabas pamatne, kas paver lieliskas iespējas vienkāršiem, reālistiskiem un pakāpeniski īstenojamiem risinājumiem. Vispirms svarīgi būs atrisināt pieeju, lai šeit var piekļūt ikviens kājāmgājējs, savienot nodalītās telpas – atvērt šo unikālo teritoriju iedzīvotājiem. Pēc tam, piemēram, nopļaujot zāli gar jau esošajām iestaigātajām taciņām un kādā pļavas nogabalā, būs iespējams atvēlēt šo zonu dažādām sporta aktivitātēm. Palēnām iztīrot krastmalas krūmājus, pavērtos skatu līnijas uz ūdensmalām. Grupa norāda, ka tās ir tikai pirmās idejas, kā iedzīvināt šo teritoriju, bet lielākais darbs vēl priekšā – turpināsies darbs ar iedzīvotājiem, lai izprastu viņu vēlmes un vajadzības, lai izvērtētu, kādas funkcijas šeit varētu attīstīties.

Čiekurkalna apkaime

 

 

 

 

 

 

 

Čiekurkalna apkaimes grupa, uzrunājot iedzīvotājus, izmanto visiem viegli saprotamu valodu, kas ir viens no būtiskākajiem sociālās atdzimšanas instrumentiem. Grupa pamanījusi, ka, iezīmējot apkaimes robežas un ielu tīklu kartē, var ieraudzīt zivi. Šis simbols un metafora ir skaidra un vienkārša ar to var komunicēt gan ar jauniem, gan veciem, gan veikliem, gan klibiem, norāda grupa. „Čiekurkalns ir rajons ar vairākām „pērlēm” un šī zivtiņa ir „zelta zivtiņa”, bet vai pilsēta ir pilnībā izmantojusi apkaimes potenciālu?” jautā grupas dalībnieki.

Čiekurkalnam raksturīgs izteikts vietas patriotisms – cilvēki šeit dzīvo vairākās paaudzēs un nevēlas mainīt dzīvesvietu, neskatoties uz vispārēju nesakārtotību un daudzviet arī komunālās infrastruktūras trūkumu. Apkaime ir klusa, zaļa un ļoti tuvu gan centram, gan Mežaparkam. Negatīvo aspektu cēloņus veicina arī telpiskās neskaidrības – Rusova ielas strupceļš, dzelzceļš, jaunais Brīvības ielas dublieris. Šīs problēmas būtu risināmas ilgtermiņā.

Lai atrastu vietas, kas palīdzētu apkaimes atjaunotnei jau šodien, radošā grupa vasarā vairākkārt tikusies un aptaujājusi iedzīvotājus, un sapratusi, ka tagad ir īstais laiks kaut ko darīt – iedzīvotāji ir gatavi un ieinteresēti. Domājot par cilvēku un līdz ar to arī dzīvības iepludināšanu Čiekurkalnā, varētu tikt izveidots veloceliņš, kas savienotu Mežaparku ar Teiku. Rusova ielas rekonstrukciju būtiski risināt kā aleju vai bulvāri nevis maģistrālo ielu, lai neveidotos barjera starp Čiekurkalnu un perspektīvo Ezerparku un Ķīšezeru, iesaka radošā grupa.

Savukārt kā stratēģiski svarīgākās attīstības teritorijas, kas veicinātu apkaimes tālāku attīstību, arhitekts Gatis Didrihsons un ainavu arhitekte Linda Zaļā redz ūdenstorni un zaļo zonu 5.šķērslīnijā. Ūdenstorni (zivs acs) iespējams veidot kā informācijas centru, velonomu, ūdens muzeju, un tas varētu kļūt par Čiekurkalna sociālajiem vārtiem. Savukārt zaļā teritorija 5.šķērslīnijā atrodas apkaimes centrā blakus bibliotēkai. Abas telpas ir ērti savienojamas, un šī vieta varētu kļūt par daudzfunkcionālu pilsētas dabas parku, kur attīstīt iedzīvotāju iniciatīvas. Tad Čiekurkalnā attīstīsies arī mazā ekonomika – parādīsies mazās tirdzniecības vietas un kafejnīcas.

Ziepniekkalna apkaime

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ziepniekkalns ir apkaime ar vislielāko iedzīvotāju skaitu Rīgā – tur dzīvo 35 000 cilvēku. Tā ir vieta, kur labiekārtojums jau ilgu laiku nav atjaunots, lokāli tai trūkst savstarpējas telpiskas sasaistes. Rīgā tā ir fenomenāla, jo šeit praktiski nav koku. Iekšpagalmi pārvērtušies par lielu autostāvvietu. Tomēr Ziepniekkalna radošā komanda pēc sešu mēnešu darba nezaudē optimismu: „Ziepniekkalna ārtelpa ir neaptverama mēroga, un mazas intervences šeit pazudīs. Tāpēc mēs atradām vietējo varoni „Ziepmenu”, ar kuru jau sarunājām, ka viņš mums palīdzēs,” norāda grupa.

Lai vēl labāk izprastu šīs komplicētās apkaimes iedzīvotājus un ieinteresētu viņus iesaistīties vides atjaunotnē, grupa iecerējusi uzsākt sadarbību ar skolām. Kopā ar dažādu vecuma grupu bērniem tiks organizēti vairāki pasākumi, piemēram, fotokonkurss un izstāde par apkaimes skaistāko un neglītāko vietu, kur jauni fotogrāfi varētu aprakstīt arī kā viņuprāt šo telpu varētu sakārtot.

Krasta un Maskavas ielas apkaimes

 

 

 

 

 

 

 

 

Krasta un Maskavas ielas apkaimes attīstības grupa un tās vadītājs arhitekts Ventis Didrihsons par apkaimi stāsta: „Vēsturiski šī ir ūdensmalas teritorija, kuras fizisko pieejamību un vēsturisko ūdens kodu izjauca 70-80.gados pieaugošais transporta infrastruktūras pieprasījums un tā laika domāšana, bet 21.gadsimtā mēs nedrīkstam aizmirst, ka tā ir apkaime ūdens malā, ka tai jābūt pieejamai.” Tāpat Maskavas forštate ir pilsētas centram ļoti tuva teritorija – tā ir praktiski centrs, kas vēsturiski veidojusies kā pilsētas dzīvību nodrošinoša artērija, bet arī šis vēsturiskais ritms un kods ir nojaukts un Maskavas iela ir ļoti klusa, neskatoties uz to, ka šeit ir vairākas skolas un arī 14 dažādu universitāšu struktūras. Rīdziniekiem izveidojies maldīgs priekšstats, ka šī apkaime nav droša.

Radošā grupa vairākus mēnešus meklēja, kura būtu tā teritorija un tie instrumenti, kas iedarbinātu šeit paslēpto dzīvību. Ilgstoši domājot par to, kā samazināt transporta intensitāti Krasta ielā un izveidot drošas pārejas gājējiem, risinājums atnāca pavisam negaidīti, kārtējo reizi izbraucot apkaimi ar velosipēdiem: Maskavas ielā visā tās garumā jāveido veloceliņš – Sarkanais paklājs. Radošā grupa uzskata, ka šāds risinājums paralēli tramvajam atrisinās uzreiz vairākas apkaimē samilzušās ārtelpas problēmas un veicinās mazās ekonomikas attīstību – būs par augsni jaunu mazu veikaliņu un kafejnīcu attīstībai, pēc kurām sailgojušies studenti. Tas atdos apkaimei vēsturisko kodu kā tranzīta ielai, savienojot Ķengaragu ar centru un iegūstot uzreiz 88 000 potenciālos visu vecuma grupu klientus – Ķengaraga iedzīvotājus, kas centrā ne tikai strādā, bet arī ik dienas apmeklē Centrālo tirgu. Tas palīdzēs arī apkaimei atrast jaunus klausītājus, kam pastāstīt savu unikālo vēsturisko stāstu. Tas veicinās arī perpendikulāro sasaistu attīstību, piemēram, kas savienotu centru (Ģertrūdes ielu) ar ūdensmalu – pludmali, atpūtas zonu.

Radošā grupa uzskata, ka Maskavas forštate pavisam drīz var kļūt par pievilcīgu un drošu vietu, kur dzīvot un kuru apciemot vēstures un arhitektūras gardēžiem.

________________________________

„Radi Rīgu” konferencē ar atklāšanas runu uzstājās Flāmu valdības pārstāvis Baltijā Kūns Haverbeke (Koen Haverbeke), kurš pauda gandarījumu, ka nu jau gandrīz 20 gadus ilgā Latvijas – Flandrijas sadarbība telpiskās attīstības jomā, kur Beļģija ir viens no flagmaņiem Eiropā, iegājusi jaunā attīstības stadijā, un publiskā ārtelpa, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm – iedzīvotājiem, plānotājiem, politiķiem, izpildvarai un citiem – kļūs par patiesi publisku platformu apkaimes sociālajai atjaunotnei.

Savukārt Rīgas Austrumu izpilddirekcijas projektu vadītāja Aija Briede iedvesmoja konferences dalībniekus Grīziņkalna iedzīvotāja un dzejnieka Vika vārdiem: „Mēs esam nākuši šai pasaulē, lai realizētu mums dotās iespējas”. Viņa pauda cerību un pārliecību, ka, kopā sadarbojoties, „Radi Rīgu” idejas un pašvaldības atbalsts noteikti realizēsies redzamos rezultātos.

 

 

5 Comments

  1. Bolderājas “līkloču parkā’ noteikti jāparedz kā bērnu velosacīkštrase ,tā skijoringa trase pie ūdensmalas uz Buļļupes. Skijoringa trasi iedambētajās akvatorijās iepretī ” Lido” kompleksam savukārt sapņo ieraudzīt ne tikai nepiekrastes apkaimju jaunatne,bet arī Rīgas domes Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja E.Aldermane,kas šajās akvatorijās pati nodarbojas ar bļitkošanu. Ziepniekkalna Ēbeļmuižas parks savukārt ļoti piemērots bērnu un jauniešu velokrosa pasākumiem,kaut arī lielajam velosportam ir par ‘plakanu” .
    Visu šo īpatnību nostiprināšana minētajās apkaimēs neprasīs kaut cik nozīmīgus līdzekļus,vienīgi arhitektoniski-telpisko nostiprinājumu pret turpmāku nepārdomātu apbūves invāziju.
    Savukārt Āgenskalna apkaimē noteikti normatīvi jānostiprina skijoringa trases statuss Āgenskalna līcim un Klīversalas kanālam, lai izvairītos no to šķērsojuma ar gājējtiltiem,kādi jau parādījās koncertzāles infrastruktūras vīzijās. Šī vieta,atrodoties burtiski viesnīcu durvjpriekšā, 2014.gadā ieplānotajā skijoringa karnevālā var pulcēt ārvalstu tūristu masas,līdzīgi vasarā notiekošajām ātrlaivu F-1 posma sacīkstēm.

    • (Dig) (Audio CD) Whether you can stand Behemoth’s aural assault or not, you’ve got to give them cidert. Its been nearly two decades since they began (as a horrible black metal band, mind you), and now just look at em, all grown up and ranked amongst the death metal elite. Some would brand them a Morbid Angel clone, but I say that Behemoth surpass and outshine a band like Morbid Angel, but I’d say they surpass them and have a more unique and original sound that has not been emulated by any other band to this day.Their war-metal, blasphemous, eastern-tinged sound that they’ve introduced and honed on albums like and is in full force on their ninth LP Evangelion; Nergal’s vocals are as hoarse and commanding as ever, like a sorcerer summoning forth the power of the Void itself; his lyrics a dark testament to the ancient times of humanity and religion. Inferno’s drumming is as blisteringly fast as ever, with lightning fast double bass kicks, sharp, machine gun snares, and blast beats galore. On top of all that the guitars are just as technical, just as amazing, and playing those truly awesome and unique guitar riffs that we have come to associate with Behemoth.The word that comes to mind when listening to Evangelion is majestic. The drums and guitars ebb and flow in a wave of death metal that is not only technical and brutal in its execution, but melodious and alluring, no doubt enhanced by the excellent production of the album; though I still wish the bass guitar was more audible, because their bassist is amazing, when you can hear him. Inferno’s drumming is another highlight of the band’s sound, and its some of the most chaotic and speedy, yet utterly precise drumming that I’ve ever heard. The drumming patterns that blew my mind on their previous two albums are in full force here, and its no less impressive. Equally intense are the guitars, switching from tremolo picking to death metal riffing with sheer precision and mastery; also the solos are quite nice, technical and fitting. The stunning thing about the guitar work is its ability to sound technical and heavy without losing melody and humanity; something that happens to many death metal bands. Nergal’s vocals, which range from howls to his trademark scream are overdubbed and very commanding, providing a war-chant like quality to the songs. They are the essence of Behemoth’s sound, and there is no other vocalist in the industry that can even come close to his demonic singing style. His lyrics are equally impressive, dabbling in the usual esoteric and archaic topics, adding another layer of epic to the overall sound.Aside from the core aesthetics of the band, its the little things that really stand out; like the gang vocals on the album opener Daimonos’, or the sitar outro on Shemhamforash’, or the haunting breakdown on The Seed Ov I’. Another surprise is the track Ov Fire and The Void’ which sounds like blackened death metal filtered through a pop music sensibility, and Lucifer’, a slow, plodding and haunting ending to the album. Overall, Evangelion is a more mature album in terms of songwriting and execution; a smooth progression from the sound they introduced on Demigod.Evangelion is a testament to the band’s skill, showing us a more mature and able band who has mastered their craft of writing epic song structures, blistering blackened death metal and offering up a juicy slab of technical music that doesn’t sacrifice melody and feeling for sheer brutality. Over two decades Behemoth have gone from that uncomfortable black metal band to the blackened death metal elite, and it fits them quite nicely.Highly Recommended5/5

    • Mūsu skolai pretī arī tāda palīgiestāde nakromāniem vai kam tur. :D Situācija gan ir mazliet savādāka: kamēr elitārās skolas pārstāvji dodas turpat šķērsieliņā skursteņot, tās iestādes strīpbikši rosās pa āru. Nu, tur lapas pagrābj, kādu dobi izrok :)

  2. (Dig) (Audio CD) The CD:I was lucky enough to get one of the first 500 pre-order cpeios that were Autographed by the band (just wanted to brag that) After giving the album a thorough listen, it made those autographs taste that much sweeter. The sound quality is excellent, for this kind of speed and crunch you really need it! Riff’s are tight and complex in most area’s but Nergal made sure to opening things up plenty of times throughout giving the album it’s signature BIG BEHEMOTH sound. It feels like there has been change, but not quite. They stayed with their Blackend Death Metal sound but still gave us a new feel somehow. Inferno’s blast beats are astronomically fast and precise. Fills are a blur, yet you can hear ever hit. Orion can be noticed much more clearly in this album compared to most previous work. The bass notes are throaty and deep how they should. That’s my general review of the album, since hey.. you can listen to sound clips above and see for your self.The DVD:Great little 45min glimps into the album production. Neatly Covers EVERYTHING from Each band member, Producer, Drum tracking, Vocals, Syths and even the Brass section! It is displayed in 16:9, mostly in Polish with clear subtitles. Once the 45 min feature is complete, there is a 6Min look at the photo shoot for the inside album art, pretty cool indeed.Ending:If you call yourself any kind of Death metal fan you should already own this.I’ll be seeing Behemoth next time they are in town, as always. I would like to congratulate Behemoth with a extraordinary Job well done, and thanks for all your hard work!!

  3. (Dig) (Audio CD) Whether you can stand Behemoth’s aural assault or not, you’ve got to give them credit. Its been nearly two decades since they began (as a horrible black metal band, mind you), and now just look at ‘em, all grown up and ranked amongst the death metal elite. Some would brand them a Morbid Angel clone, but I say that Behemoth surpass and outshine a band like Morbid Angel, but I’d say they surpass them and have a more unique and original sound that has not been emulated by any other band to this day.Their war-metal, blasphemous, eastern-tinged sound that they’ve introduced and honed on albums like and is in full force on their ninth LP Evangelion; Nergal’s vocals are as hoarse and commanding as ever, like a sorcerer summoning forth the power of the Void itself; his lyrics a dark testament to the ancient times of humanity and religion. Inferno’s drumming is as blisteringly fast as ever, with lightning fast double bass kicks, sharp, machine gun snares, and blast beats galore. On top of all that the guitars are just as technical, just as amazing, and playing those truly awesome and unique guitar riffs that we have come to associate with Behemoth.The word that comes to mind when listening to Evangelion is majestic. The drums and guitars ebb and flow in a wave of death metal that is not only technical and brutal in its execution, but melodious and alluring, no doubt enhanced by the excellent production of the album; though I still wish the bass guitar was more audible, because their bassist is amazing, when you can hear him. Inferno’s drumming is another highlight of the band’s sound, and its some of the most chaotic and speedy, yet utterly precise drumming that I’ve ever heard. The drumming patterns that blew my mind on their previous two albums are in full force here, and its no less impressive. Equally intense are the guitars, switching from tremolo picking to death metal riffing with sheer precision and mastery; also the solos are quite nice, technical and fitting. The stunning thing about the guitar work is its ability to sound technical and heavy without losing melody and humanity; something that happens to many death metal bands. Nergal’s vocals, which range from howls to his trademark scream are overdubbed and very commanding, providing a war-chant like quality to the songs. They are the essence of Behemoth’s sound, and there is no other vocalist in the industry

Leave a Response