Publiskā ārtelpa kā sociālās atdzimšanas veicināšanas instruments

„RADI RĪGU” FLANDRIJĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

Intensīvās apmācību programmas “Radi Rīgu – Publiskā ārtelpa kā sociālās atdzimšanas veicināšanas instruments” (www.radirigu.lv) radošās komandas, Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji šā gada 19.-23. septembrī viesojās Beļģijā, kur tikās ar Antverpenes un Ģentes vadošajiem pilsētplānošanas speciālistiem – iepazinās ar šo pilsētu attīstību un jaunākajiem ikdienas plānošanas instrumentiem. Savos iespaidos un atziņās 5. oktobrī diskusijā LAS telpās dalījās arī Andis Kublačovs (Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijas vadītājs) un Guntars Ruskuls (Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes vadītāja vietnieks). Piedāvājam nedaudz plašāku pārskatu.

Braucienā iegūtā informācija un pieredze būtu sadalāma trīs atsevišķos blokos:

1. Iegūta jauna pieredze un informācija par 2 lielāko Flandrijas reģiona pilsētu – Antverpenes un Ģentes attīstības un telpiskās plānošanas jautājumiem, kas daudzējādā ziņā var būt noderīga veicinot arī Rīgas pilsētas attīstību

2. Iegūta informācija par Flandrijas reģiona telpiskās plānošanas politiku, kas ir izteikti vērsta uz galveno attīstības centru stiprināšanu un apbūves kompaktuma veicināšanu. Ar par telpisko plānošanu atbildīgās Flandrijas reģiona ministrijas (Iekšlietu ministrija) pārstāvjiem uzsāktas sarunas par interesi un iespējām attīstīt kopīgus sadarbības projektus pilsētvides attīstības jomā;

3. Izmantota lieliska iespēja komunicēt par Rīgas pilsētas attīstības un plānošanas jautājumiem ar aktīvākajiem viedokļu paudējiem no Latvijas privātā sektora arhitektu un plānotāju vides, tādējādi iegūstot gan jaunus kontaktus, gan mazinot informatīvo plaisu starp Rīgas domes īstenoto pilsētas attīstības politiku un ārpus Rīgas domes institūcijām strādājošo speciālistu viedokļiem par to, gan iezīmējot konkrētas turpmākās sadarbības aprises (piemēram, aktīvāka viedokļu apmaiņa un speciālistu viedokļu uzklausīšana ārpus projektu un plānošanas dokumentu oficiālo sabiedrisko apspriešanu ietvara).

Kopumā jāvērtē, ka pieredzes apmaiņas brauciens bija noorganizēts ļoti augstā līmenī ar ārkārtīgi piesātinātu tikšanos, prezentāciju un tematisko apskates objektu programmu. Ņemot vērā sava darba un kompetences specifiku, galveno uzmanību vērsām tieši uz pilsētas plānošanas jautājumu risināšanu, gan organizatorisko, gan pilsēttelpas kvalitātes aspektu ietvaros.

Ir būtiski atzīmēt, ka pilsētplānošanas kontekstā vēsturiski Ģentes situācija kardināli atšķīrās no Antverpenes. Ģentē jau ilgstoši ir tikusi piekopta pārdomāta pilsētplānošanas politika, kas ir acīmredzama arī pašreizējā pilsētas telpiskajā kompozīcijā, kamēr Antverpenē visaptveroša un sistemātiska pieeja pilsētas plānošanā no pašvaldības puses tika aizsākta tikai 20.gs. 90.-jos gados. Attiecīgi pilsētai ir jāsaskaras ar daudz vairāk dažādiem izaicinājumiem un sarežģītākiem risinājumiem pilsētvides uzlabošanā un dzīves kvalitātes celšanā iedzīvotājiem kopumā. Tādējādi Antverpeni var lielā mērā salīdzināt ar Rīgu un iedvesmoties kādā veidā ir iespējams dažādus pilsētas attīstības un pilsētplānošanas jautājumus risināt vidē, kurā ~80% no visiem īpašumiem ir privāti, ir ļoti liela iedzīvotāju sociālā dažādība, ir plašas un dinamiskas industriālās un ostas teritorijas un nav dziļu sakņu visaptverošai pilsētas attīstības politikai, kurā turklāt aktīvi tiktu iesaistīti arī iedzīvotāji.

20.g.s. 90.-jos gados aizsākās aktīva Antverpenes pilsētas administratīvās pārvaldes restrukturizācija, kas lielā mērā bija vērsta uz skaidrākas un visaptverošākas pilsētas attīstības politikas nodrošināšanu. Šajā periodā, piemēram, tika izveidota Pilsētas arhitekta institūcija, Plānošanas nodaļa, tika īstenotas pirmās apkaimju revitalizācijas programmas u.tml. 2003.gadā šī restrukturizācija iegāja jau nākamajā līmenī, domājot par risinājumiem kā efektīvāk virzīt pilsētas attīstību, tai skaitā vēl aktīvāk iesaistot profesionāļus un sabiedrību dažādu ar pilsētas attīstību saistītu lēmumu pieņemšanā. Pašas būtiskākās izmaiņas bija tādas, ka tika savstarpēji nodalītas telpiskās plānošanas / pilsētplānošanas un konkrētu programmu un projektu īstenošanas kompetences. Pilsētplānošanas jautājumu risināšana tika deleģēta pašvaldības Pilsētplānošanas pārvaldei (sastāvdaļa no Pilsētas attīstības departamenta, kas risina arī mobilitātes jautājumus), kas, piemēram, ir atbildīga par pilsētas struktūrplāna un mobilitātes plāna sagatavošanu un īstenošanas pārraudzību. Vienlaicīgi tika ieviesti arī operacionālie instrumenti definētās politikas īstenošanai – nodibinātas divas autonomas pašvaldības aģentūras, tādējādi nodrošinot daudz neatkarīgāku darbības veidu, kas balstīts uz skaidrām vienošanām, deleģējumiem un budžetiem. Šīs divas pašvaldības aģentūras ir AG Stadsplanning, kuras uzdevums ir vadīt un īstenot konkrētus pilsētas struktūrplānā definētos projektus, un AG VESPA, kuras uzdevums ir funkcionēt kā sabiedriskais nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kompānijai, tai skaitā koordinējot papildus finanšu resursu, Eiropas Savienības fondu un subsīdiju piesaisti. Papildus pastāv vēl divas nozīmīgas institūcijas, kuras palīdz vadīt un īstenot pilsētplānošanas un attīstības procesus Antverpenē – t.i. Pilsētas arhitekta birojs, kas ir tieši padots pilsētas mēram un funkcionē kā vidutājs starp mēru un pārējām iesaistītajām institūcijām / sabiedrību pilsētplānošanas procesos, kā arī Telpiskās plānošanas padome, kas sastāv no dažādiem atzītiem speciālistiem telpiskās plānošanas jomā, kuri nav pašvaldības darbinieku, bet kuriem par darbošanos šajā padomē pašvaldība maksā simbolisku atlīdzību. Padomes funkcijas ir nodrošināt neatkarīgu profesionālu vērtējumu un sniegt padomus saistībā ar telpiskās plānošanas jautājumu risināšanu gan Pilsētas arhitekta birojam, gan Pilsētplānošanas pārvaldei, gan, nepieciešamības gadījumā, arī abām iepriekšminētajām pašvaldības aģentūrām.

 

 

 

 

 

Bija patiešām prieks dzirdēt tikai pozitīvas atsauksmes (gan no Pilsētas arhitekta (viņa vizītes laikā Rīgā š.g. vasarā), gan Telpiskās plānošanas padomes vadītāja, gan Pilsētplānošanas pārvaldes vadītājas, gan AG Stadsplanning vadītāja) par šādas sistēmas darbību un tās efektivitāti, kā arī spēju nonākt līdz vienotam viedoklim dažādos sarežģītos jautājumos. Uzskatām, ka Rīgas pašvaldībai ir visas iespējas izveidot ja ne gluži tādu pašu, tad vismaz pamatprincipos līdzīgu pārvaldes sistēmu pilsētplānošanas un projektu īstenošanas kontekstā, bet kā ļoti svarīgs nosacījums tam būtu struktūrplāna uzbūves principu ieviešana pilsētas stratēģiskajos plānošanas dokumentos un finansējuma piešķiršanā šajā struktūrplānā definēto projektu/programmu un prioritāšu ieviešanā.

Gan Ģentē, gan Antverpenē pilsētas telpiskais struktūrplāns ir gan kā vīzijas, gan rīcībpolitikas dokuments, kurš turklāt ir salīdzinoši viegli arī uztverams. Pie tam struktūrplāni ir tematiski, tie atbilst pilsētas stratēģiskajiem mērķiem. To ieviešana notiek definējot prioritārās teritorijas un realizējot enkurprojektus. Neredzam nekādas juridiskas problēmas šādu pieeju īstenot arī Rīgas pašvaldībā, vēl jo vairāk pēc jaunā Teritorijas attīstības plānošanas likuma stāšanās spēkā. Struktūrplāna līmenī netiek pielietots precīzs mērogs, bet to jāuztver kā politisku plānu, kurš izklāstīts gan telpiski vizuālā, gan tekstuālā veidā.

Atsevišķas citas atziņas par Flandrijas pieredzi, kas var noderēt Rīgai, risinot dažādus ar pilsētas attīstību saistītus jautājumus:

- Iedzīvotājiem ir liela ietekme lielo projektu realizācijā, jo plānošana notiek gan reģiona, gan pilsētas, gan vietējo apkaimju līmenī („community based planning”). Piemēram, Ģentē pašvaldība deleģē tā saucamos apkaimju menedžerus, kas diskutē ar iedzīvotājiem un attīstītājiem par pieņemamāko projekta risinājumu. Projektos, kuros pilsēta, jau pašā sākumā nepieļauj atkāpes vienā vai otrā virzienā, sabiedrības iesaistes pasākumi tiek aizstāti ar daudz vienkāršākiem sabiedrības informēšanas pasākumiem. Šāda pieeja ikvienam rada labāku izpratni par reālajām iespējām ietekmēt projekta gaitu un risinājumus.

- Neskatoties uz lielo apbūves blīvumu un situāciju, kad lielākā daļa zemju atrodas privātīpašnieku rokās, Flandrijas pilsētu pašvaldības ir spējušas rast risinājumus privāto zemju un īpašumu ekspropriēšanai, lai varētu veidot publisko telpu un/vai sabiedrībai nozīmīgus projektus.

- Publiskajam sektoram ir liela nozīme degradēto teritoriju revitalizācijā. Flandrijas valdība lielajām pilsētām piedāvā grantu konkursu. Projektu pieteikumiem jāatbilst 2 nosacījumiem:

  • tām jāatbilst vismaz apkaimes līmenim un jādod jauna dinamika šai teritorijai;
  • jāpiesaista viens vai vairāki privātā sektora pārstāvji ~ min. 30% kopfinasējuma.

- Pastāv arī tā saucamie koncepta granti, kurus atvēl ekspertiem, kas palīdz izstrādāt pilsētas telpisko vīziju.

- Zinot Latvijas negatīvo pieredzi, īpaši unikāls šķita rezultāts Antverpenes pašvaldības un valsts dzelzceļa kompānijas sadarbībai. Pēc apmēram vienu gadu ilgām diskusijām dzelzceļa kompānija par 1 eiro pārdeva pilsētai ~19 ha savas teritorijas, kas jau vairākus gadus bija pamesta un netika vairs izmantota savām iepriekšējām funkcijām dzelzceļa kravu šķirošanai, pārkraušanai un uzglabāšanai. Šajā teritorijā pašvaldība, sadarbojoties ar iedzīvotājiem, izveidoja plašu parku „Spoor Nord” ar aktīvās un pasīvās rekreācijas iespējām. Savukārt atlikušos ~6 ha dzelzceļa zemes pašvaldība atļāva attīstīt pašai dzelzceļa kompānijai kā kompleksu „Eurostation” – biznesa kvartāla projektu ar augstu apbūves intensitāti.

- Flandrijā ar plānošanas palīdzību tiek risināti un regulēti visdažādākā profila jautājumi. Kā viens no netradicionālākajiem piemēriem varētu tikt minēts Antverpenes „sarkano lukturu” kvartāls, kur starp dažādiem izklaides iestādījumiem plānoti tiek novietotas veselības pārbaudes, sabiedriskās kārtības uzturēšanas u.c. sabiedriskās iestādes, kā arī augstā līmenī tiek uzturēta publiskās ārtelpas kvalitāte, tādā veidā paaugstinot kvartāla drošību un prestižu. Saistot šo pieredzi ar Rīgas plānošanu, iespējams, nākotnē varētu rast efektīvu un veiksmīgu risinājumu azartspēļu industrijas iestāžu lokalizēšanai.

- Flandrijā redzētie sociālo māju projekti tehniski atstāja ļoti labu iespaidu, taču tā kā šajās mājās netiek paralēli atvēlētas platības arī ekonomiski turīgākiem iedzīvotājiem, norisinās iedzīvotāju segregācija un tas atstāj negatīvu iespaidu arī uz pilsētvides kvalitāti. Pēc iespējas arī Rīgai būtu jāmēģina izvairīties no šādas kļūdas atkārtošanas, lai gan tas nebūt nav viegls uzdevums.

- Daudzfunkcionāla ūdensmalu attīstība. Kopumā redzētie ūdensmalu projekti ir mazāk ambiciozi kā piemēram Amsterdamā vai Kopenhāgenā, tomēr atzīmējami likās uz tiltiem speciāli veidoti skatupunkti, kas dod iespēju iedzīvotājiem baudīt plašu pilsētas ainavu. Ievērības cienīga ir arī Ģentes pašvaldības iniciatīva atdzīvināt vairākus pilsētas kanālus, kas pēckara periodā tika aizbērti, izveidojot tur autostāvvietas un citas funkcijas.

- Prioritāte gājējiem, velosipēdistiem un sabiedriskajam transportam, ieviešot ne tikai motivējošos, bet arī ierobežojošos pasākumus privātā autotransporta izmantošanai pilsētas centrā. Inovatīvs likās tā saucamais „sarkanā paklāja” risinājums – ar sarkanu bruģi noklātas ielas, kur velobraucējiem ir galvenā prioritāte, bet pilnībā neizslēdzot no satiksmes pārējos dalībniekus. Daudzviet un jo īpaši uz vietējās nozīmes ielām ir mākslīgi sašaurināti ielu profili, izveidoti dažādas ģeometrijas ātrumu ierobežojoši vaļņi, izvietotas puķu dobes u.tml., tādējādi samazinot šo ielu pievilcību jebkāda veida tranzīta satiksmei, kopumā veicinot pilsētvides uzlabošanos un tās draudzīgumu iedzīvotājiem.

- Flāmu plānotāji uzskata, ka teritorijām ap dzelzceļa stacijām ir augstākais jeb A-novietojums, jo tie ir daudzveidīgi un ērti sasniedzami punkti, un tāpēc ap tiem ir visdārgākie īpašumi un ir pamatoti attīstīt arī apbūvi ar visaugstāko intensitāti.

- Pazemes telpas izmantošana transporta infrastruktūras attīstībai un pilsētvides kvalitātes celšanai virszemes līmenī. Visuzskatāmākie piemēri ir veiktais Antverpenes centrālās dzelzceļa stacijas pārbūves projekts, kurā ir vairāki pazemes līmeņi, Ģentes centrālās stacijas un tai pieguļošās apkaimes reģenerācijas projekts, tuneļi (tai skaitā gājēju) un daudzās apakšzemes autostāvvietas.

- Domājot par bieži vien problemātiskajām attiecībām starp Rīgas Brīvostas īstenoto darbību un attīstības iecerēm un Brīvostai pieguļošajām dzīvojamām apkaimēm, labs piemērs šķita Antverpenes pilsēta, kurā ļoti uzskatāmi varēja redzēt kvalitatīvas un dinamiskas pilsētas līdzāspastāvēšanu ar lielmēroga industriālajiem un ostas rajoniem, tādējādi nodrošinot gan pilsētvides kvalitāti, gan pilsētas ekonomisko dzīvotspēju. Šajā kontekstā Rīgai būtu jāturpina iecerētais attiecībā uz ostas saimnieciskās darbības koncentrēšanu un tās virzīšanu tālāk prom no pilsētas centra tuvāk Daugavas ietekai jūrā.

- Sadarbība starp pašvaldību un valsti lielu infrastruktūras projektu īstenošanā (piemēram, Ziemeļu savienojums Antverpenē jeb Ziemeļu koridors Rīgā). Šī sadarbība Flandrijā izpaužas ne tikai kā tiesisks atbalsts pašvaldību projektu īstenošanai, bet arī kā finansiāls un projektu vadības atbalsts no valsts puses, izvērtējot konkrētā projekta mērogu un ietekmi uz reģiona attīstību.

Kopumā braucienu vērtējam kā ļoti noderīgu, gan no izziņas, gan kontaktu, gan jaunu ideju viedokļa. Kā būtiskāko ieteikumu mēs izdalītu ideju par Rīgas attīstības plāna pilnveidošanu vai pārstrādāšanu, attīstot to par telpisku struktūrplānu, tai skaitā grafiski norādot un aprakstot prioritārās attīstības teritorijas un projektus, un attiecīgi izveidojot atbilstošu īstenošanas shēmu šīs politikas īstenošanai praksē (skatīt piemēru no Antverpenes struktūras).

Mums bija prieks un gandarījums par komunikāciju ar projektā „Radi Rīgu” iesaistītajiem Latvijas arhitektiem un plānotājiem, kas brauciena laikā bija iespējama daudz brīvākā un radošākā atmosfērā nekā tas būtu iespējams ikdienā. Šāda veida komunikācija nodrošina savstarpēju izpratni par publiskā un privātā sektora sadarbību kvalitatīvas pilsētvides projektu attīstībai. Pilsētas attīstības departaments arī turpmāk aktīvi līdzdarbosies projekta „Radi Rīgu” realizācijas nodrošināšanā.

Andis Kublačovs, Guntars Ruskuls

 

 

2 Comments

  1. Tiešām vērtīgas sadarbības iespējas ar minētajām pilsētām ,ieviešot to izveidotās attīstību veicinošās struktūras arī pie mums,kur tās varētu veicināt: Rīgas pilsētas veloattīstības programmas sportiskās sadaļas(par bērnu velotrasēm visās iespējamās parku un neapbūvētās teritorijās) realizāciju; ūdens krastmalu piemērotības nodrošinājumu ūdenssportam un skijoringam (ziemās); apkaimju savdabīguma nostiprināšanu,izmantojot iepriekšminētos komponentus. Iespējams, arī Antverpenes Spoor Nord teritorijā varētu iekombinēt bērnu velotrasi kā Rīgas arhitektu dāvinājumu un pieredzes apmaiņu.

    • Gue meletakkan angka dgn kmeabng 7 rupa,dupa Badoeyi & menyan putih dari turki dibantu para sanghiyang,bukan sembarang prediksi,bukan asal2an cuman dikasih untuk 2d oleh nenek moyang parahiayangan..,jd tolong jgn remehkan prediksi gue,,Tirakat Gunung Batu Laki___________________By.,Sarie Badoey__Dayak Kalimantan .

Leave a Response