Publiskā ārtelpa kā sociālās atdzimšanas veicināšanas instruments

5. semināra programma 21.-22. janvāris

 

 

 

 

 

 

 

 

3. tematiskais bloks DIZAINS un MENEDŽEMENTS

2012. gada janvāris – marts
Mērķis: Process: No uz sadarbību orientēta dizaina līdz noslēdzošajai projekta definīcijai
Metodoloģija: Dizaina konfrontācija, projekta realizācijas priekšlikums, projekta vadība un uzturēšana, turpinājuma nodrošinājums (Projekta plāns) sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm
Iznākums: Projekta definīcijas prezentācija noslēguma konferencē. Dizaina darba rīku komplekta un stratēģijas prezentācija

5 seminārs        Dizains, projekta realizācijas priekšlikums, projekta vadība un uzturēšana, turpinājuma nodrošinājums (Projekta plāns)

21.-22.01.2012

21. janv., sestdiena
Rīgas 94. vidusskola (Ziepniekkalns) Ozolciema iela 26

Dizains

08.30 – 09.00         Dalībnieku reģistrācija un rīta kafija
09.00 – 09.15         5. semināra atklāšana, moderators – Mark Geldof

Grupu atskaites par padarīto un procesu starp semināriem

09.15 – 09.45        Helēna Gūtmane: Darba grupu tikšanās Rīgas Domes pilsētas attīstības departamentā (RDPAD): procesa kopsavilkums un pārskats

09.40 – 11.20 Grupu atskaites/prezentācijas par padarīto starp semināriem: realizētās un plānotās iniciatīvas un dizaina process. Katrai grupai ~ 20min. prezentācija t.sk. diskusija

11.20 – 11.40         Kafijas pauze

11.40 – 12.00        Starprobežu sadarbības projekta LAT-EST-RUS prezentācija. LAND ART projekta realizācijas iespējas publiskajā ārtelpā

12.00 – 13.00 Grupu darbs pie projektu dizaina risinājumiem
Grupu darbu atbalsta treneri un eksperti:
Prof. Jefs Fan den Brūks, Lēvenes katoļu universitāte, Beļģija
Jordi Farrando, urbānists, Barselona

13.00 – 13.30         Pusdienas pārtraukums

13.30 – 15.30         Grupu darbs pie projektu dizaina risinājumiem
Grupu darbu atbalsta treneri un eksperti:
Prof. Jefs Fan den Brūks, Lēvenes katoļu universitāte, Beļģija
Jordi Farrando, urbānists, Barselona

15.30 – 15.45             Kafijas pauze

15.45 – 18.00         Grupu darbs pie projektu dizaina risinājumiem
Grupu darbu atbalsta treneri un eksperti:
Prof. Jefs Fan den Brūks, Lēvenes katoļu universitāte, Beļģija
Jordi Farrando, urbānists, Barselona

VAKARA PROGRAMMA

22. janv., svētdiena
Rīgas 94. vidusskola (Ziepniekkalns) Ozolciema iela 26

08.30 – 09.00         Dalībnieku reģistrācija un rīta kafija
09.00 – 09.15         Dienas ievadvārdi, moderators – Mark Geldof
Mērķi un uzdevumi katrai grupai līdz dienas beigām, Prof. Jefs Fan den Brūks, Lēvenes katoļu universitāte, Beļģija

09.15 – 10.45         Grupu darbs pie projektu dizaina risinājumiem
Grupu darbu atbalsta treneri un eksperti:
Prof. Jefs Fan den Brūks, Lēvenes katoļu universitāte, Beļģija
Jordi Farrando, urbānists, Barselona

10.45 – 11.00       Kafijas pauze

11.00 – 11.30         Grupu darbs pie projektu dizaina risinājumiem
Grupu darbu atbalsta treneri un eksperti:
Prof. Jefs Fan den Brūks, Lēvenes katoļu universitāte, Beļģija
Jordi Farrando, urbānists, Barselona

11.30 – 13.00         Lekcija: Publiskā privātā partnerība – kas notiek, kas ir un kas nav iespējams?
Lektors: Ēriks Mežalis – juridiskā biroja „Public and Private Law Consulting” partneris, publiskā iepirkuma speciālists, piedalījies Publisko iepirkumu likuma un Publiskās un privātās partnerības likuma izstrādē, konsultants ar pieredzi Latvijā un ārvalstīs, vairāku publikāciju autors

13.00 – 13.30         Pusdienas pārtraukums

13.30 – 15.30         Grupu darbs pie projektu dizaina risinājumiem
Grupu darbu atbalsta treneri un eksperti:
Prof. Jefs Fan den Brūks, Lēvenes katoļu universitāte, Beļģija
Jordi Farrando, urbānists, Barselona

15.30  – 15.45       Kafijas pauze

15.45 –  17.45        Grupu sesija
Grupu darba pārskats. Katras grupas semināra laikā padarītā prezentācija
Jaunā ‘mājas darba’ formulēšana. Diskusijas.
Moderatori: Prof. Jefs Fan den Brūks, Lēvenes katoļu universitāte, Beļģija
Jordi Farrando, urbānists, Barselona

17.45 – 18.00         Semināra noslēgums. Moderators: Prof. Jefs Fan den Brūks, Lēvenes katoļu universitāte, Beļģija
Mark Geldof un IAP sekretariāta ziņojums par nākamo semināru

5 Comments

  1. Miervaldis saka:Bet Zīverta kungs, no kurienes jūs zināt to, cik liela ir pašcieņa citām tautām?!Par Latviešu tautu varu tikai teikt, ka tas pašcieņas zumuds viņiem ir mantots no padomju laikiem, jo nav Latvieši pieraduši pie brīvības, jo taču neviens viņus nav radinājis pie brīvības!Kādēļ?!Latvieši pie brīvības nav pieraduši, jo priekš krieviem te viss ir pakārtots, jeb turpinās okupācijas sekas!Tās nav likvidētas!Tādēļ arī Latvieši ir psiholoģiski pakārtojušies okupantiem, bet pie prātīgiem cilvēkiem, arī Latviešiem atrodas cilvēki, kuri nebaidās mēslus saukt par mēsliem, nu bet kādēļ pie Latviešiem to ir maz?!Tādēļ, ka itkā brīvā Latvijā, Latvieši tiek izdzīti no savas zemes, nu jau 500 000 cilvēku ir aizbraukši!Un protams tā nelieša dēļ, kuram čeka bija samaksājusi, lai pakārto Latvijas satversmi okupantiem, tā lūk!Un palikušie Latvieši tā vietā, lai izdzītu šos ieklīdeņus ārā no Latvijas, ar tiem draudzējas, drātējas, un visādi citādi viņus pieņem mūsu zemītē, kā normālu parādību, un tas arī saprotams, jo Latvijā jau ir palikušas tik vien Latviešu tautas sēnalas, un protams ka šie okupantu zābalaižas jau neies Latviski pretī runāt, jo Latvijā jau ir palikuši tie vājie elementi, kuri nesaprot, ka tos ieklīdeņus vajag izdzīt, jo vairs jau nav to dzinēju!Ai, ai, kā es tam Godmanim seju sasitīšu, un pēc tam pierē nošaušu!!!Nu un ko es vēl gribētu teikt?!Varētu ticēt arī tam, ka Vairiņu Krievijas specdienesti iefīrēja attiecīgajā amatā, nu un protams ka šie nelieši, kā Godmanis un Vairiņa nevis okupantus ir iztriekuši, bet savus tautiešus iztrieca, ā, nu jā, kas Vairiņa par Latvieti, es protams negribētu par Latviešu trimdiniekiem teikt neko sliktu, bet čekai bija daudz grūtāk starp trimdiniekiem atrast savas tautas atkritumus, nu bet brīvā Latvijā tos atrast ir daudz vieglāk!Kādēļ?Tādēļ, ka komunistu okupētajā Latvijā, visi Latviešu patrioti stāvēja uz vietas!Viņus bija vieglāk apcietināt, ne savervēt!Nu un ko es vēl gribētu teikt?!Padomju vara nopirka to nelieti, lai viņš pakārto Latvijas satversmi okupantiem par labu, lai varētu sagaidīt izdevīgu brīdi!Vai tāds ir pienācis?!Vai okupācijas varai ir izdevies salauzt Latviešu tautu?!Nē, jo atrodas arī mūsdienās tādi Latvieši, kā Linards Grantiņš, kurš izdzimteņus nebaidās saukt par izdzimteņiem, tā lūk!

  2. Miervaldis saka:Bet Zīverta kungs, no kurienes jūs zināt to, cik liela ir pašcieņa citām tautām?!Par Latviešu tautu varu tikai teikt, ka tas pašcieņas zudums viņiem ir mantots no padomju laikiem, jo nav Latvieši pieraduši pie brīvības, jo taču neviens viņus nav radinājis pie brīvības!Kādēļ?!Latvieši pie brīvības nav pieraduši, jo priekš krieviem te viss ir pakārtots, jeb turpinās okupācijas sekas!Tās nav likvidētas!Tādēļ arī Latvieši ir psiholoģiski pakārtojušies okupantiem, bet pie prātīgiem cilvēkiem, arī Latviešiem atrodas cilvēki, kuri nebaidās mēslus saukt par mēsliem, nu bet kādēļ pie Latviešiem to ir maz?!Tādēļ, ka itkā “brīvā” Latvijā, Latvieši tiek izdzīti no savas zemes, nu jau 500 000 cilvēku ir aizbraukši!Un protams tā nelieša dēļ, kuram čeka bija samaksājusi, lai pakārto Latvijas satversmi okupantiem, tā lūk!Un palikušie Latvieši tā vietā, lai izdzītu šos ieklīdeņus ārā no Latvijas, ar tiem draudzējas, drātējas, un visādi citādi viņus pieņem mūsu zemītē, kā normālu parādību, un tas arī saprotams, jo Latvijā jau ir palikušas tik vien Latviešu tautas sēnalas, un protams ka šie okupantu zābalaižas jau neies Latviski pretī runāt, jo Latvijā jau ir palikuši tie vājie elementi, kuri nesaprot, ka tos ieklīdeņus vajag izdzīt, jo vairs jau nav to dzinēju!Ai, ai, kā es tam Godmanim seju sasitīšu, un pēc tam pierē nošaušu!!!Nu un ko es vēl gribētu teikt?!Varētu ticēt arī tam, ka Vairiņu Krievijas specdienesti iefīrēja attiecīgajā amatā, nu un protams ka šie nelieši, kā Godmanis un Vairiņa nevis okupantus ir iztriekuši, bet savus tautiešus iztrieca, ā, nu jā, kas Vairiņa par Latvieti, es protams negribētu par Latviešu trimdiniekiem teikt neko sliktu, bet čekai bija daudz grūtāk starp trimdiniekiem atrast savas tautas atkritumus, nu bet “brīvā” Latvijā tos atrast ir daudz vieglāk!Kādēļ?Tādēļ, ka komunistu okupētajā Latvijā, visi Latviešu patrioti stāvēja uz vietas!Viņus bija vieglāk apcietināt, ne savervēt!Nu un ko es vēl gribētu teikt?!Padomju vara nopirka to nelieti, lai viņš pakārto Latvijas satversmi okupantiem par labu, lai varētu sagaidīt izdevīgu brīdi!Vai tāds ir pienācis?!Vai okupācijas varai ir izdevies salauzt Latviešu tautu?!Nē, jo atrodas arī mūsdienās tādi Latvieši, kā Linards Grantiņš, kurš izdzimteņus nebaidās saukt par izdzimteņiem, tā lūk!

  3. vēsture saka:Mūsdienu Latvijā tieši SWH Ivara Godmaņa un Aivara Borovkova virsvadībā bija iivezdoti civil-krim likumi. Visas nianses bija apspriestas sakarā ar likumu. Šajā sakarībā ir skaidrs kādos ūdeņos peld Ventspils osta, Ventspils nafta, Kālija parks, 100 Ventrans ar Aivaru Lembergu priekšgalā un tā tālāk. Kas ir bankas, protams, bijušas Olimpija, Banka Baltija, tagad visas nenosaukšu. Tagad sapratāt no kurienes radās elle Latvijā?Aivaru Borovkovu sodīja pats Dievs. Atcerieties to nelaimi netālu no Cēsīm, kur viņš ar mašīnu iebrauca grāvī un zaudēja bērnu. 5 minūšu laikā viņš visvarenais nespēja neko palīdzēt un uz viņa sievas rokām ar trubu ietriektu vederā mira viņa paša bērns. Lūk, tā Dievs soda. Un sodīs vēl, jo cietušie no viņu nelietībām cilvēki lūdz Dievu atbrīvot zemi no tādiem zemlopiem kā Borovkovs un Godmanis.

  4. Undeniably, the very best Best ice cream flavors,
    is the one which you may often use. The one is the one which collects
    debris and stays in the garage.

  5. Ja, es būtu organizators, noiektti ar to nodarbotos, vai atrastu cilvēku, kas par to atbildīgs. Manuprāt, tēmas pieteikumā ir diezgan skaidri pateikts, ko vēlas saskatīt fotogrāfijās. Maijā to ir īpaši daudz – Sieviešu skrējiens Mežaparkā, Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena, Eiropas diena, Uzvaras svētki, Muzeju nakts, Mātes diena, Ģimenes svētki, Nordea Rīgas maratons, Pārdaugavas svētki u.c. Katru no tiem raksturo savas īpašās tradīcijas, programma, atmosfēra un dalībnieki, ko vēlamies saskatīt jūsu fotogrāfijās. Kaut kā šajā visā neredzu, piemēram, kaijas kanālā. Svētku dalībnieki ? Lūdzu, pārliecini mani, ka šis autora darbs iederas kategorijā pie pasākumiem maijā. 0 0

Leave a Response